Apdrošinātāji „ražo” pakalpojumus – „preces” apdrošināšanas līgumu veidā un polišu formātā, tos bieži vien saucot arī par apdrošināšanas produktiem.

 

Kā jebkuru produktu, balstoties uz mārketinga teoriju ir jāvirza tirgū, jāpiedāvā patērētājiem jeb apdrošinājuma ņēmējiem, veidojot klientu lojalitātes programmas u.tml.

 

Apdrošinātāji, līdzīgi kā komercbankas, nevar tā vienkārši izbeigt savu darbību vienā dienā. Lielākais apdrošinātāja drauds, ja pēkšņi vienā dienā klienti vairs nesteidz ar to slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus. Šādu triecienu neviens apdrošinātājs neizturētu, iestātos reāls maksātnespējas stāvoklis. Situācija vēl tikai pasliktinātos, ja pie šā paša apdrošinātāja izveidotos klientu plūsma, kas vēlētos lauzt spēkā esošos apdrošināšanas līgumus ar nolūku saņemt naudu par apdrošināšanā neizmantoto laika periodu [1]

 

 

Apdrošinātāja rentabilitātes aprēķins nav vienkāršs, kā klasiskajiem produktu (preču) ražotājiem. Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas darbības rezultātus raksturojošais ir kombinētais rādītājs [4], kas 2010. gada 1. ceturksnī bija 96%. Neto prēmija ir prēmija pēc atskaitījuma par pārapdrošināšanu, ja tādu veic apdrošinātājs. Savukārt, par nopelnītu prēmiju var saukt tikai tad, kad beidzies apdrošināšanas termiņš, veiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, protams, ja tādas ir bijušas.

 

Autoīpašnieks var justies laimīgs divos gadījumos, kad nopērk auto un kad šo auto ir veiksmīgi pārdevis. Attiecinot šo uz auto apdrošināšanu, autoīpašnieks var nosacīti justies laimīgs, kad iegādājies auto apdrošināšanas polisi un otrs gadījums būtu, ja nekāda „ķibele” ar auto apdrošināšanas periodā nav notikusi.

 

Brīvās tirgus ekonomikas un konkurences apstākļos, klientus parasti dala savējos un konkurentu, jebkuru apdrošinātāju uztrauc sava klienta attieksme. Piemēram, apdrošinātāju kopīgas aktivitātes savu klientu lojalitātes [5] paaugstināšanai.

 

---